Liepājas pastāvīgā šķīrējtiesa

I. Vispārīgie noteikumi

1. punkts. Šķīrējtiesa
1.1. Liepājas pastāvīgā šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa) ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu Šķīrējtiesai pakļauto strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā ir „Liepaja permament arbitration court”, bet tulkojums krievu valodā „Лиепайский постоянный третейский суд”. Šķīrējtiesas nosaukuma izteikšana ar dažāda izmēra burtiem un/vai šriftu nemaina tā būtību un juridisko nozīmi.
1.2. Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošajām tiesību normām, kā arī Šķīrējtiesas reglamentu un citiem Šķīrējtiesas darbību regulējošajiem dokumentiem.
1.3. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktas funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas darbību, ka arī Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt iecelti viens vai vairāki Šķīrējtiesas priekšsēdētāja vietnieki, kuri pilda Šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas iepriekšminētajā lēmumā norādītajā apjomā.
1.4. Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses vienojušās par šī strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā tai skaitā pirms Šķīrējtiesas reģistrācijas, un ja strīds nav pakļauts ekskluzīvai tiesu jurisdikcijai.
1.5. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Par sociālo taisnīgumu”, reģistrācijas Nr.40008126121 (turpmāk arī – Dibinātājs). Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ar savu lēmumu ieceļ un atceļ Dibinātājs. Ja Šķīrējtiesai ir vairāki dibinātāji, tad tie vai nu darbojas kopīgi vai nu savā starpā vienojas par Dibinātāja tiesību un pienākumu īstenošanas kārtību.
1.6. Izslēgts.
1.7. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu lēmumu var iecelt un atcelt Šķīrējtiesas kancelejas vadītāju, un pēdējais pieņem un nosūta dokumentus, paraksta pavadvēstules, apliecina norakstu pareizību un veic citas līdzīgas darbības. Attiecībā uz izskatāmo lietu iepriekšminētās darbības pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas var veikt arī katrs atsevišķi no tajā esošiem šķīrējtiesnešiem. Ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt iecelti un atcelti viens vai vairāki Šķīrējtiesas kancelejas vadītāja vietnieki, kuri pilda Šķīrējtiesas kancelejas vadītāja funkcijas iepriekšminētajā lēmumā norādītajā apjomā.
1.8. Dibinātājs var uzturēt Šķīrējtiesas mājas lapu: www.lpas.lv, kurā ir pieejama Šķīrējtiesas likuma 4. panta otrajā daļā noteiktā informācija par Šķīrējtiesu.
1.9. Ja nav iecelts Šķīrējtiesas kancelejas vadītājs, tad tā funkcijas pilda Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kā arī ar pēdējā lēmumu šo funkciju pildīšana pilnīgi vai daļēji var tikt uzticēta vienam vai vairākiem Šķīrējtiesas pastāvīgajiem šķīrējtiesnešiem.
2. punkts. Strīdu izšķiršanai piemērojamas normas
2.1. Šķīrējtiesa ņem vērā Latvijas Republikā spēkā esošās procesuālās tiesību normas, šo reglamentu un pušu vienošanos.
2.2. Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās tiesību normas un Šķīrējtiesas reglaments, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību veikšanas vai Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.
2.3. Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā ar Latvijas Republikas imperatīvajām tiesību normām.
2.4. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas to savstarpējas attiecības, vai Šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas Latvijas Republikas spēkā esošas tiesību normas. Pēc katra lietas dalībnieka motivēta lūguma Šķīrējtiesas sastāvs var izlemt par strīda izskatīšanu saskaņā ar
citas valsts likumiem vai vadoties tikai un vienīgi no taisnīguma principa, t.i., Šķīrējtiesas sastāva iekšējās pārliecības par taisnīgu strīda atrisinājumu.
3.punkts. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma
3.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
3.2. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, kā arī Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona vai cits privāto tiesību subjekts.
3.3. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (Šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
3.3.1. ka atsevišķs līgums;
3.3.2. ka speciāls noteikums pušu līgumā (Šķīrējtiesas klauzula);
3.3.3. pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksa sūtījumiem vai izmantojot citus komunikāciju līdzekļus (tai skaitā arī e-pastiem), kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
3.4. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā tai skaitā pirms Šķīrējtiesas reģistrācijas vai saskaņā ar šīs vienošanās izvēles kārtību ir izvēlēta Šķīrējtiesa, strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai.
3.5. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Šķīrējtiesā, un ja otrā puse neiebilst pret to, strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai.
3.6. Šķīrējtiesas līguma puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kartību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, Šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.
3.7. Ja puses ir vienojušās par strīda, kas izriet no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, pieņemams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu Šķīrējtiesā.
3.8. Puses var vienoties pēc kuras valsts likumiem apspriežama Šķīrējtiesas līguma vai klauzulas spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, tad piemērojamās Latvijas Republikas spēkā esošas tiesību normas.
4.punkts. Šķīrējtiesas līguma spēks
4.1. Personas, kas ir noslēgušās līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja tiesību normās vai līgumā noteiktajā kartībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
4.2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiska attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
4.3. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies, līgums atzīts par spēkā neesošu vai atcelts vai kāda no pusēm ir vienpusēji atkāpusies no līguma, tad vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā joprojām paliek spēkā.
4.4. Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms prasības celšanas Šķīrējtiesā. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par Šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.
II. Šķīrējtiesneši
5.punkts. Šķīrējtiesneši
5.1. Šķīrējtiesnesis ir rīcībspējīga fiziskā persona, kas atbilstoši Šķīrējtiesas līgumam, Šķīrējtiesas likumam un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
5.2. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam. Šķīrējtiesnesim jāievēro ētikas normas.
5.3. Šķīrējtiesneši strīdus izšķir, veicot brīvprātīgo darbu Dibinātāja statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Tāpat jebkuras citas personas, kuras veic jebkuras citas darbības Šķīrējtiesas labā tai skaitā Šķīrējtiesas kancelejas vadītājs, veic brīvprātīgo darbu Dibinātāja statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
5.3.1. Minētais neizslēdz iespēju pēc šķīrējtiesneša un Šķīrējtiesas priekšsēdētāja atsevišķajām vienošanām maksāt attiecīgajam šķīrējtiesnesim vai citai Šķīrējtiesas amatpersonai atalgojumu.
5.3.2. Šķīrējtiesneša atalgojuma apmērs neietekmē tiesāšanas izdevumus un tā apmērs un/vai samaksas kārtība nevar samazināt šķīrējtiesneša objektivitāti un neatkarību.
5.3.3. Neatkarīgi no atalgojuma esamības un tā apmēra, šķīrējtiesnešu un Šķīrējtiesas amatpersonu darbības primārais mērķis ir taisnīga un objektīva strīdu izskatīšana.
5.4. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav Šķīrējtiesas likumā noteiktie ierobežojumi.
5.5. Šķīrējtiesai ir ne mazāk kā desmit pastāvīgie šķīrējtiesneši.
5.5.1. Par personas iecelšanu par Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem atsevišķu lēmumu.
5.5.2. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par kandidāta iecelšanu par Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnesi, pamatojoties uz šī kandidāta iesniegumu, kurā kandidāts apliecina savu atbilstību Šķīrējtiesas likumā un šajā Reglamenta minētiem kritērijiem un kuram kandidāts pievieno dokumentus, kas pamato viņa kvalifikāciju.
5.5.3. Izslēgts.
5.5.4. Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstu ar savu lēmumu apstiprina, groza un papildina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Par izmaiņām sarakstā Šķīrējtiesa informē attiecīgās valsts iestādes normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
6.punkts. Šķīrējtiesas sastāvs
6.1. Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs Šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien cits Šķīrējtiesnešu sastāva skaits neizriet no šī reglamenta. Savukārt puses, ņemot vērā šajā reglamentā minēto, var brīvi vienoties par citu Šķīrējtiesnešu sastāva skaitu (tai skaitā arī par to, ka strīdu skatīs vienā šķīrējtiesneša sastāvā).
6.2. Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra un tas nevar būt lielāks par 3 (trim). Ja puses ir vienojušas par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu vai ir noteikušas pāra šķīrējtiesnešu skaitu, tas nepadara šo vienošanos par spēkā neesošu, taču tad Šķīrējtiesa arī šādu strīdu joprojām izskata 3 (trīs) šķīrējtiesnešu sastāvā.
6.3.Izslēgts.
7.punkts. Šķīrējtiesas sastāva iecelšana
7.1. Izslēgts
7.2. Izslēgts
7.2.1. Izslēgts
7.3. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība nevar būt pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šo Reglamentu. Ja šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtība, par kuru ir vienojušas puses, neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un/vai šim Reglamentam, tad ir uzskatams, ka puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
7.4. Ja puses nav vienojušas par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad tos ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Uzskatāmas, ka šāda vienošanās nav panākta, ja tā rakstveidā nav pievienota prasības pieteikumam un nav norādīta pašā šķīrējtiesas līgumā.
7.5. Izslēgts.
8.punkts. Šķīrējtiesneša atcelšana un noraidījuma pamati
8.1. Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
8.2. Puses deleģē Šķīrējtiesas priekšsēdētājam tiesības pēc jebkuras puses lūguma atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk nekā 30 (trīsdesmit) dienas pēc kārtas nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ. Šajā Šķīrējtiesas reglamenta punktā minēto tiesību deleģēšana ir pušu vienošanās, kas izriet no piekrišanas strīdu skatīt saskaņā ar šo reglamentu un kuru puses, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgas grozīt jebkurā brīdī. Tāpēc šajā reglamenta punktā minētā šķīrējtiesneša atcelšana nav 8.1.punktā minētā vienas puses šķīrējtiesneša atcelšana bez otras puses piekrišanas, jo tam ir abu pušu piekrišana, kā arī to veic nevis puse, bet Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
8.3. Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm un šķīrējtiesas priekšsēdētājam jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz Šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
8.4. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
8.5. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
9.punkts. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība
9.1. Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis vai vajadzēja kļūt zināms noraidījuma pamats, iesniedzot Šķīrējtiesā par to motivētu rakstveida paziņojumu un detalizēti norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu, kā arī pievienojot paziņojumam pierādījumus, kas pamato tajā minētos faktus.
9.2. Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesneši un šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, tad vienam šķīrējtiesnesim pieteikto noraidījumu nekavējoties izlemj pārējie Šķīrējtiesas sastāvā esošie šķīrējtiesneši, bet ja noraidījums ir pieteikts diviem un vairāk šķīrējtiesnešiem vienlaicīgi, tad to izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
9.3. Ja strīds tiek izšķirts šķīrējtiesnesim vienpersoniski un šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, tad šķīrējtiesnesim pieteikto noraidījumu nekavējoties izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja šo lietu vienpersoniski skata pats Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad viņš pats lemj par viņam pieteikto noraidījumu.
10.punkts. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
10.1. Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
10.2. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to Šķīrējtiesā.
10.3. Šķīrējtiesneša pilnvaras pašas par sevis izbeidzas šajos gadījumos:
10.3.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
10.3.2. ar šķīrējtiesneša atcelšanu;
10.3.3. ar šķīrējtiesneša nāvi vai atzīšanu par rīcībnespējīgu;
10.3.4. ja ir pušu vienošanas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
11.punkts. Jaunā šķīrējtiesneša iecelšana un tās sekas
11.1. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušas, jauno šķīrējtiesnesi iecel Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
11.2. Pēc jaunā šķīrējtiesneša iecelšanas strīda izšķiršanas process jāsāk no jauna, ja strīdu izšķir šķīrējtiesnesis vienpersoniski, vai ja tiek iecelts jauns Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Citos gadījumos šķīrējtiesa turpina skatīt lietu tālāk jaunā sastāvā, izņemot gadījumus, kad jaunais Šķīrējtiesas sastāvs izmanto Reglamenta 11.3. punktā minētās tiesības.
11.3. Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības sākt no jauna strīda izšķiršanas procesu, ja Šķīrējtiesas sastāvā tiek iecelts jaunais šķīrējtiesnesis.
III. Šķīrējtiesas procesa sagatavošana
12.punkts. Strīda pakļautība
12.1. Par strīda pakļautību Šķīrējtiesa lemj arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd Šķīrējtiesas līgumu vai klauzulu.
12.2. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš.
12.3. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
12.4. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko Šķīrējtiesa uzsāk šo jauno prasījumu izskatīšanu.
12.5. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, tā izbeidz Šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
13.punkts. Procesuālie termiņi
13.1. Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa.
13.2. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņā tās izpildei.
13.3. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
13.4. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
13.5. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
13.6. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteiktā svētku diena, par termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākamā darba diena.
13.7. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
13.8. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad Šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējas darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
14.punkts. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana
14.1. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
14.2. Apturot Šķīrējtiesas procesu, termiņu tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu Šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots Šķīrējtiesas process.
14.3. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses motivēta pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai.
14.4. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses motivēta pieteikuma. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
15.punkts. Korespondence
15.1. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtama ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.
15.2. Korespondence uzskatama par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai nosūtīta pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, – pēc pēdējās zināmas adreses. Ja korespondence ir nosūtīta pa pastu, tā, ja adresāts ir Latvijas Republikā, tiek uzskatīta par saņemtu 3. (trešajā) dienā pēc tās nodošanas pasta iestādē (pasta zīmogs), savukārt, ja adresāts ir ārpus Latvijas Republikas, tad – 7. (septītajā) dienā.
15.3. Jebkurš šajā reglamentā minētais paziņojums nav obligāti sastādāms atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un var tikt apvienots ar citu šajā reglamentā minēto paziņojumu vai vairākiem šādiem paziņojumiem, kas tomēr tiem visiem neatņem juridisko spēku.
15.4. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesa var izsniegt šai pusei jebkuru lietā esošo paziņojumu vai citu dokumentu tā nodošanai citiem lietas dalībniekiem ar zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra starpniecību vai kā savādāk.
15.5. Šķīrējtiesa pēc puses lūguma var sūtīt korespondenci citai pusei uz vairākām papildus adresēm (darbavietas, nekustamā īpašuma atrašanās vietas adrese, utt.), ja informācija par tām ir Šķīrējtiesas rīcībā, lai nodrošinātu maksimālu attiecīgas puses sasniedzamību.
16.punkts. Šķīrējtiesas procesa principi
16.1. Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu. Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
16.2. Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.
17.punkts. Šķīrējtiesas procesa kārtība un Šķīrējtiesas valoda
17.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību.
17.2. Ja puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa kārtību, Šķīrējtiesa izšķir strīdu saskaņā ar šo reglamentu.
17.3. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc Šķīrējtiesas reglamenta.
17.4. Process Šķīrējtiesā notiek Latvijas Republikas valsts valodā. Process Šķīrējtiesā notiek citā valodā tikai, ja puses par to ir vienojušas, un šī vienošanās starp visiem lietas
dalībniekiem ir rakstveidā panākta pirms prasības pieteikuma iesniegšanas Šķīrējtiesā un ir tam pievienota.
17.5. Ja Šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no Šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa. Lūgums par tulka pieaicināšanu Šķīrējtiesai jāiesniedz vismaz 5 (pieci) dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes.
17.6. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai Latvijas Republikas valsts valodā.
17.7. Ja process notiek vienā valodā, tad pusēm ir tiesības iesniegt rakstveida pierādījumus, kā arī eksperta atzinumu citā valodā bez attiecīga tulkojuma, ja Šķīrējtiesas sastāvs, kā arī citi lietas dalībnieki pārvalda šo valodu. Šos pierādījumus Šķīrējtiesas sastāvs novērtē tāpat kā citus pierādījumus, taču visi procesuālie dokumenti tiek sastādīti tajā valodā, kurā notiek process.
17.8. Uzskatāms, ka Šķīrējtiesas sastāvs pārvalda to valodu, kurā ir iesniegts rakstveida pierādījums vai eksperta atzinums, ja Šķīrējtiesas sastāvs līdz lietas izskatīšanai pēc būtības nav pieprasījis attiecīga pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process vai Latvijas Republikas valsts valodā.
17.9. Uzskatāms, ka pārējie lietas dalībnieki pārvalda to valodu, kurā ir iesniegts rakstveida pierādījums vai eksperta atzinums, ja tie desmit dienu laikā no šī pierādījuma saņemšanas Šķīrējtiesā, bet ne vēlāk kā līdz lietas izskatīšanai pēc būtības nav lūguši Šķīrējtiesas sastāvu uzlikt par pienākumu pierādījuma iesniedzējam nodrošināt šī pierādījumu tulkojumu valodā, kurā notiek process.
18.punkts. Pušu pārstāvība
18.1. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fizisko personu Šķīrējtiesā pārstāv zvērināts advokāts, tad šī pilnvara var būt noformēta arī rakstveidā, bez notariālās apliecināšanas.
18.2. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvarotie pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu. Turklāt Šķīrējtiesa pati var pārliecināties par iepriekšminēto, izmantojot publiski pieejamos reģistrus.
18.3. Par puses pārstāvi var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona. Puses Šķīrējtiesas procesā var saņemt juridisko palīdzību no citām rīcībspējīgām fiziskajām, kā arī juridiskajām personām.
19.punkts. Strīda izšķiršanas vieta
19.1. Izslēgts
19.2. Strīda izšķiršanai mutvārdu procesā Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to Šķīrējtiesas procesa dalībniekus. Šajā sakarā katram lietas dalībniekam ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc attiecīgas informācijas iegūšanas par konkrētu strīda izskatīšanas vietu jāsazinās ar Šķīrējtiesu un jāsaņem papildus norādījumi, ja šis dalībnieks nezin, kur šī vieta atrodas un kā tur var nokļūt. Strīda izšķiršanai rakstveidā procesā Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu tai skaitā ārpus Šķīrējtiesas un Dibinātāja juridiskās adreses.
19.3. Ja puses vienojas par strīda izšķiršanas vietu, tad šādas vienošanas ir iesniedzamas kopā ar prasības pieteikumu kopā ar attiecīgu lūgumu, kas Šķīrējtiesai nav saistošs. Šādu lūgumu Šķīrējtiesas priekšsēdētājs izskata kopā ar lietas ierosināšanu.
19.3.1. Ja puses lūgušas Šķīrējtiesu noteikt lietas izskatīšanu ārpus Liepājas vai Rīgas un Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, ierosinot lietu, apmierināja šādu pušu lūgumu, pusēm jāsedz visi Šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā un apmērā. Ja iepriekšminētie izdevumi nav segti atbilstoši šim punktam, tad Šķīrējtiesa pati nosaka strīda izšķiršanas vietu.
20.punkts. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
20.1. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.
20.2. Prasības pieteikumā norāda:
20.2.1. informāciju par pusēm:
20.2.1.1. juridiskajām personām: nosaukumu un juridisko adresi un, ja prasītājam ir zināmi, – arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru,
20.2.1.2. fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, – arī personas kodu un tālruņa numuru;
20.2.2. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
20.2.3. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
20.2.4. likumu, uz kura prasība pamatota;
20.2.5. prasītājs prasījumus;
20.2.6. pievienoto dokumentu sarakstu.
20.3. Prasības pieteikumam pievieno:
20.3.1. pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
20.3.2. līgumu, kura sakarā radies strīds;
20.3.3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
20.3.4. pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas samaksu;
20.3.5. pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam;
20.3.6. visu pušu rakstveidā vienošanos par Šķīrējtiesas sastāvu, ja šāda vienošanās ir panākta.
20.4. Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību vai šāda dokumenta apliecināts noraksts. Taču, ja šāds dokuments nav pievienots, tas neliedz Šķīrējtiesai pašai pārliecināties par iepriekšminēto, izmantojot publiski pieejamos reģistrus.
20.5. Pēc puses motivēta lūguma vai paša iniciatīvas Šķīrējtiesa priekšsēdētājs, Šķīrējtiesas kancelejas vadītājs vai jebkurš Šķīrējtiesas sastāvā esošais šķīrējtiesnesis var izgatavot, apliecināt, nosūtīt un/vai izsniegt jebkurai pusei attiecīgas lietas materiālos esošā dokumenta tai skaitā prasības pieteikuma norakstu.
20.6. Ja prasības pieteikumam nav pievienots 20.3.4.punktā minētais dokuments, tad Šķīrējtiesa procesuālās ekonomijas nolūkos, var pati pārliecināties par tiesvedības maksas samaksu Dibinātājam un iegūt Dibinātāja konta izrakstu vai citu rakstveida pierādījumu, kas apliecina šo faktu. Pēc tam Šķīrējtiesa pati pievieno pierādījumus par tiesvedības maksas samaksu prasības pieteikumam.
20.7. Ja prasības pieteikumam nav pievienots 20.3.5.punktā minētais dokuments, tad Šķīrējtiesa procesuālās ekonomijas nolūkos, balstoties uz 20.5.punktu, var pati pēc lietas ierosināšanas izgatavot attiecīga prasības pieteikuma norakstu un nosūtīt to atbildētājam. Pēc tam Šķīrējtiesa pati pievieno prasības pieteikumam pierādījumus par tā nosūtīšanu atbildētājam.
21.punkts. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas
21.1.1. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu un nekavējoties ieceļ Šķīrējtiesas sastāvu, ja puses par to nav vienojušas.
21.1.2. Pēc lietas ierosināšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nodrošina attiecīga paziņojuma nosūtīšanu vai izsniegšanu pusēm. Paziņojumā piedāvā atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus pierādījumus. Paziņojuma eksemplāram, kas ir adresēts atbildētajam, var pievienot prasības pieteikuma eksemplāru un/vai visu vai daļu no prasības pieteikuma pielikumā esošu dokumentu norakstiem.
21.1.3. Ja līdz 21.1.2.punktā minētā paziņojuma sastādīšanai saskaņā ar šo reglamentu jau ir iecelts Šķīrējtiesas sastāvs, tad šajā paziņojumā iekļauj informāciju par to un pušu tiesībām pieteikt tam noraidījumu. Tāpat šajā paziņojumā iekļauj informāciju par pirmo tiesas sēdi, ja tāda jau ir nozīmēta.
21.2. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez tālākas virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus.
21.3. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu tā sākotnējā iesniegšanas datumā un tiek uzsākts Šķīrējtiesas process.
21.4. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam.
21.5. Pusēm ir tiesības Šķīrējtiesas procesa laikā iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem, iepriekš rakstveida saskaņojot iepazīšanās laiku un vietu ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāju vai Šķīrējtiesas kancelejas vadītāju.
21.6. Pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas pusēm ir tiesības iepazīties ar Šķīrējtiesas procesa materiāliem Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā, kā arī ievērojot reglamentā par šķīrējtiesas procesa izdevumiem noteikto.
22.punkts. Atsauksme uz prasību
22.1. Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz Šķīrējtiesā un prasītājam 15 (piecpadsmit) dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.
22.2. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu vai citu līdzīgu faktoru Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 60 (sešdesmit) dienas. Ja šāds lēmums ir pieņemts, tad par to atsevišķi norāda 21.1.2.punktā minētajā paziņojumā.
22.3. Atsauksmē atbildētājs norada:
22.3.1. vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
22.3.2. savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
22.3.3. pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, ka arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
22.3.4. lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
22.3.5. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.
22.4. Atsauksmei atbildētājam jāpievieno pierādījumi, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Atsauksmei jāpievieno pierādījumi par atsauksmes nosūtīšanu vai izsniegšanu prasītājam. Ja atsauksmei nav pievienoti pierādījumi par tās nosūtīšanu vai izsniegšanu prasītājam, tad Šķīrējtiesa procesuālās ekonomijas nolūkos, balstoties uz 20.5.punktu, var pati pēc lietas ierosināšanas izgatavot attiecīgas atsauksmes norakstu un nosūtīt to prasītājam. Pēc tam Šķīrējtiesa pati pievieno atsauksmei pierādījumus par tās nosūtīšanu prasītājam.
23.punkts. Pretprasība
23.1. Atbildētājs var iesniegt pretprasību. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.
23.2. Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar Šķīrējtiesas līgumu vai klauzulu un:
23.2.1. starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
23.2.2. pretprasības apmierināšana pilnīgi vai dalīji izslēdz sākotnējas prasības apmierināšanu;
23.2.3. pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.
23.3. Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai Šķīrējtiesas sastāvs, ja tāds pie pretprasības iesniegšanas, jau ir iecelts.
23.4. Pretprasību, ko pieņēmusi Šķīrējtiesa, izskata kopa ar sākotnējo prasību.
24.punkts. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana
24.1. Pēc tam, kad ir iecelts Šķīrējtiesas sastāvs, tas nekavējoties nosaka Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku. Šādas tiesības attiecībā uz pirmo Šķīrējtiesas sēdi ir arī Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
24.2. Pēc Šķīrējtiesas sēdes noteikšanas par to bez kavēšanās paziņo lietas dalībniekiem, šādā paziņojumā iekļaujot Šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un Šķīrējtiesas sastāvu.
24.3. Paziņojums par Šķīrējtiesas sēdi pusēm tiek izsniegts vai nosūtīts ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušas par īsāku termiņu.
24.4. Ja Šķīrējtiesas sēdē paziņo par nākamās sēdi, tad Šķīrējtiesa klātesošiem dalībniekiem paziņojums var nesūtīt. Šajā gadījumā lietas dalībnieki parakstās par to, ka viņi ir informēti par nākamo šķīrējtiesas sēdi.
IV. Strīda izšķiršana
25.punkts. Strīda izšķiršanas norise un veidi
25.1. Ja vien puses tieši nav vienojušās par pretējo, Šķīrējtiesa izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
25.2. Ja puses ir par to atsevišķi vienojušās, Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, kad puses par to tieši nav vienojušās, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai, iesniedz lūgumu rīkot mutvārdu procesu vai Šķīrējtiesas sastāvs secina, ka iesniegtie pieradījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu rakstveida procesā.
25.3. Ja Šķīrējtiesa rīko sēdes pušu paskaidrojumu un iebildumu noklausīšanai, kā arī pierādījumu pārbaudei mutvārdu procesā, tad ieinteresētajai pusei rakstiski jāpaziņo par to Šķīrējtiesai un otrai pusei vai Šķīrējtiesai jāpaziņo par to pusēm.
25.4. Ievērojot šī reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, Šķīrējtiesa var noturēt strīda izšķiršanas procesu tāda veidā, kāda tā uzskata par lietderīgu, ar nosacījumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanas un ka pusēm tiek dotas vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. Strīda izšķiršanas procesu vada Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
25.5. Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs atklāj Šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.
25.6. Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad Šķīrējtiesas sastāvs sanāk strīda izšķiršanai.
25.7. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, ka arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
26.punkts. Sekas, ja puse nepiedalās Šķīrējtiesas procesā
26.1. Ja atbildētājs šajā reglamentā noteiktajā termiņā neiesniedz atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
26.2. Ja viens vai vairāki lietas dalībnieki bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
27. punkts. Prasības grozīšana un papildināšana
27.1. Puse var grozīt un papildināt prasību līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai. Par prasības grozīšanu un papildināšanu nav uzskatāma:
27.1.1. prasījumu precizēšana;
27.1.2. acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā;
27.1.3. procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;
27.1.4. prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītas mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā;
27.1.5. prasījuma kopējas summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās;
27.1.6. prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartas tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ;
27.1.7. prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaita pieaugušajām tirgus cenām.
27.2. Ja 27.1.punktā noteiktajā kartībā tiek palielināts prasības apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
27.3. Uzsākot strīda izšķiršanu, Šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības grozīšanu un papildināšanu, ja tādējādi tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
27.4. Šajā punktā minētais tādā pašā veidā attiecas arī uz pretprasības grozīšanu un papildināšanu.
28.punkts. Protokols
28.1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesas Dibinātāja kontā attiecīgu atlīdzību. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāiemaksā ne vēlāk kā 5 (piecas) darba dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes.
28.2. Protokolu raksta Šķīrējtiesas izvēlēts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi Šķīrējtiesas sastāvā esošie šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laika pēc Šķīrējtiesas sēdes.
28.3. Protokolā norāda Šķīrējtiesas nosaukumu, lietas numuru, izskatīšanas vietu un datumu, puses, atzīmes par pušu piedalīšanos strīda izšķiršanā, Šķīrējtiesnešu, sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus, strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu, pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus, iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai.
28.4. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesa. Puse pēc tas lūguma var saņemt protokola norakstu, iepriekš rakstveidā pasūtot un apmaksājot tā izgatavošanu.
29.punkts. Pieradījumi
29.1. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pieradījumi, lietiskie pieradījumi un ekspertu atzinumi.
29.2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var piedāvāt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
29.3. Kā rakstveida pierādījumu iesniedz dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu vai kopiju. Ja puses iesniedz dokumenta apliecinātu norakstu vai kopiju, Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt uzrādīt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu norakstu vai kopiju.
29.4. Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
29.5. Ja Šķīrējtiesas atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda. Fakti, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par nodibinātiem, nav jāpierāda. Pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā reglamentā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
30.punkts. Ekspertīze
30.1. Šķīrējtiesa pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīda nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālās zināšanas zinātnē, tehnikā, vai citā nozarē.
30.2. Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā pilnīgi ir iemaksājusi Šķīrējtiesai atlīdzību par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
30.3. Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorada jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt Šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka Šķīrējtiesa. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana Šķīrējtiesai ir jāmotivē.
30.4. Šķīrējtiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
30.5. Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izvēlās šķīrējtiesa. Ja nepieciešams, šķīrējtiesa izvēlās vairākus ekspertus.
30.6. Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesakrīt, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.
30.7. Puses pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamas ziņas vai dokumentus, uzrada preces vai citus priekšmetus.
30.8. Pēc puses lūguma Šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties Šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.
31.punkts. Eksperta, tulka un sekretāra noraidījums
Pēc puses pieteikuma eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīti šī reglamenta 8.4.punktā noteiktajos gadījumos. Noraidījums jāpiesaka nekavējoties pēc tam, kad puse ir uzzinājusi noraidījuma pamatu. Jautājumu par noraidījumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
32.punkts. Puses izstāšanās procesuālas sekas
32.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz Šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiska attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā Šķīrējtiesa aptur Šķīrējtiesas procesu līdz tiesību paņēmēja noteikšanai.
32.2. Prasījuma tiesību cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu Šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad Šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kartībā.
33.punkts. Tiesības uz iebildumiem
33.1. Ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās Šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
33.2. Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesa.
33.3. Ja puse nekavējoties neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.
34.punkts. Nolēmuma pieņemšana
34.1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja sastāvā ir vairāk kā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
34.2. Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi Šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no Šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
34.3. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.
34.4. Šķīrējtiesas nolēmums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsuzdams un par to nevar iesniegt protestu.
35.punkts. Izlīgums
35.1. Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
35.2. Izlīgums pieļaujams jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja puses noslēdz izlīgumu, Šķīrējtiesa procesu izbeidz.
35.3. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, ka arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas izpildīt.
35.4. Pēc pušu pieprasījuma Šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā Šķīrējtiesas spriedumam.
36.punkts. Spriedums
36.1. Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
36.1.1. lietas numuru;
36.1.2. Šķīrējtiesas sastāvu;
36.1.3. sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
36.1.4. ziņas par pusēm;
36.1.5. strīda priekšmetu;
36.1.6. sprieduma motīvus, ja vien puses nav vienojušas citādi;
36.1.7. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un Šķīrējtiesas sprieduma būtību;
36.1.8. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
36.1.9. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
36.1.10. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
36.1.11. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītajiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāaizpilda katram no atbildētajiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētajiem;
36.1.12. Šķīrējtiesas procesa izdevumus, ka arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību
sadalījumu starp pusēm.
36.2. Pēc sprieduma pieņemšanas mutvārdu procesā pusēm tiek paziņota sprieduma ievaddaļa un rezolutīvā daļa. Pilnu spriedumu Šķīrējtiesa sastāda 15 (piecpadsmit) dienu laikā.
36.3. Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, Šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, ka arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
36.4. Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, Šķīrējtiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, ka arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.
36.5. Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, Šķīrējtiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāaizpilda.
36.6. Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, Šķīrējtiesa spriedumā var noradīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no pēdējā šos izdevumus piedzenot.
36.7. Spriedumā vairāku prasītāju labā Šķīrējtiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.
36.8. Spriedumā pret vairākiem atbildētajiem Šķīrējtiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.
36.9. Šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm izsniedz vai nosūta 3 (triju) dienu laikā no sprieduma taisīšanas dienas.
37. punkts. Sprieduma kļūdu izlabošana. Sprieduma izskaidrošana. Papildspriedums
37.1. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesu:
37.1.1. izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas Šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
37.1.2. izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums sastādams rakstiski un no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma būtisku sastāvdaļu;
37.1.3. 30 (trīsdesmit) dienu laika no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildspriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildspriedumu.
37.2. Šķīrējtiesa pati lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, Šķīrējtiesai izlemjot 37.1.punktā norādīto jautājumu.
38.punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana
38.1. Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja mutvārdu procesā Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par Šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
38.2. Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
38.2.1. ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, ka arī sekretārs, eksperts vai tulks;
38.2.2. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
38.2.3. pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.
38.3. Nākamās Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina, nosūtot attiecīgus paziņojumus.
39.punkts. Šķīrējtiesas procesa apturēšana
39.1. Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt Šķīrējtiesas procesu, ja:
39.1.1. mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiska attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiska pārstāvja iecelšanai;
39.1.2. puse zaudējusi rīcībspēju – līdz likumiska pārstāvja iecelšanai;
39.1.3. Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu – līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajām termiņam.
39.2. Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka lūguma vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā vai Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi – līdz brīdim, kad atkritīs šajā apakšpunktā minētie apstākli.
39.3. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuāla dokumenta veidā. Lēmumā norādami apstākli, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process tiek apturēts, vai termiņš, uz kādu Šķīrējtiesas process tiek apturēts.
39.4. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
40.punkts. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
40.1. Šķīrējtiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem; prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likuma noteiktajā kartībā pilnvarota; vai šī reglamenta 21.4.punktā noteiktajā gadījumā.
40.2. Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas pēc prasītājs lūguma vai ja prasītājs atkārtoti neierodas Šķīrējtiesas sēdē un nav lūdzis izšķirt strīdu bez viņa klātbūtnes.
40.3. Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas Šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
40.4. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.
41.punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
41.1. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
41.1.1. prasītājs atsauc savu prasību, un atbildētājs neiebilst pret to;
41.1.2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
41.1.3. Šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kartībā zaudējis spēku;
41.1.4. Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
41.1.5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiska attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.
41.2. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts 41.1.1. vai 41.1.2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās Šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
41.3. Ja Šķīrējtiesas process tiek izbeigts šī punkta 41.1.3. vai 41.1.4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka Šķīrējtiesas process šādā gadījumā ir izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.
42.punkts. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde
42.1. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei Šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.
42.2. Ja Šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresēta puse ir tiesīga vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
43.punkts. Procesa dokumentu glabāšana pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas
Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kartībā.
V. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
44.punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
44.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
44.2. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:
44.2.1. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa;
44.2.2. summas, kas jāsamaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
44.2.3. ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;
44.2.4. Šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
44.2.5. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
44.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
44.3.1. izdevumi par juridisko palīdzību;
44.3.2. ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi.
44.4. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa ir atkarīga no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikta saskaņā ar Šķīrējtiesas nolikumu par Šķīrējtiesas procesa izdevumiem. Iepriekšminēto nolikumu ar savu lēmumu apstiprina, groza un papildina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
44.5. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināts tikai pēc tam, kad puse nomaksa Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.
44.6. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi tiek iemaksāti Dibinātāja norādītajā bankas kontā, pievienojot lietas materiāliem pierādījumus, kas apliecina to samaksu.
44.7. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas vai nu samazināt vai nu pilnīgi atbrīvot no Šķīrējtiesas tiesvedības maksas.
44.8. Par strīda izšķiršanu trīs Šķīrējtiesnešu sastāvā tiesvedības maksas pamatlikmei tiek piemērots koeficents 2 (divi).
44.9. Ņemot vērā lietas sarežģītību un laiku, kuru paredzēts patērēt tās izskatīšanai, kā arī citus apstākļus, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs konkrētajā lietā ir tiesīgs paaugstināt tiesvedības maksu piemērojot pamatlikmei koeficentu 2 (divi) vai mazāku. Papildus izdevumu iemaksa notiek Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmuma noteiktajā kartībā.
44.10. Ja līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību, vai arī gadījumā, ja puses lietā noslēdz izlīgumu, pusei, pamatojoties uz tās lūgumu, tiek atmaksāti 20% (divdesmit procenti) no samaksātas tiesvedības maksas. Jebkurā citā gadījumā tiesvedības maksa var tikt pilnīgi vai daļēji atmaksāta, bet nav obligāti atmaksājama, tikai pēc puses motivēta lūguma un tikai ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja piekrišanu.
44.11. Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītas tāmes. Avansa maksājuma apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
44.12. Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošās institūcijas sastādītas tāmes. Avansa maksājuma apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
44.13. Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegta aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. Avansa apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
45.punkts. Prasības summa
45.1. Prasības summa ir:
45.1.1. prasībās par naudas piedziņu – piedzenama summa;
45.1.2. prasībās par mantas izprasīšanu – izprasāmas mantas vērtība;
45.1.3. prasībās par uzturlīdzekļu piedzinu – maksājumu kopsumma gadā;
45.1.4. prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem – visu maksājumu un devumu kopsumma;
45.1.5. prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem – visu maksājumu un devumu kopsumma piecu gadu laikā;
45.1.6. prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu – summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus;
45.1.7. prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu – atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma;
45.1.8. prasībās par mantas nomas vai īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu – maksājumu kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā vai piecu gadu laikā;
45.1.9. prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu – tā vērtība, bet ne mazāka par tā kadastrālo vērtību, vai darījuma summas, nosakot no lielākas summas;
45.1.10. prasībās par darījuma izbeigšanu, atcelšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu — apstrīdētā darījuma summa;
45.1.11. prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem – visu prasījumu kopsumma.
45.2. Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā nepareizi vai prasības summa acīmredzami neatbilst izprasāmās mantas tirgus vērtībai, prasības summu nosaka Šķīrējtiesa.
45.3. Ja izprasāmā manta ir daļas vai akcijas, tad par to vērtību uzskatāma augstākā no šīm summām: darījuma summa, nominālvērtība vai sertificēta vērtētāja vērtējumā, ja tāds ir, norādītā summa.
45.4. Citos gadījumos prasības summa ir noteicama saskaņā ar Civilprocesa likuma normām.
46.punkts. Ar strīda izšķiršanu saistīto izdevumu atmaksāšana
46.1. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi atmaksājami pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:
46.1.1. ja iemaksāti lielākie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, nekā to nosaka šis reglaments vai Šķīrējtiesa;
46.1.2. ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātas summas netika izlietotas pilnībā, iemaksāta summa vai tās neizlietotā daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi;
46.2. Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par to atmaksāšanu iesniegts gada laikā no summas iemaksas dienas.
47.punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana
47.1. Puses var vienoties par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušās, Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī punkta noteikumiem.
47.2. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež, no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītas summas piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
47.3. Ja prasītājs atsakās no prasības, tas pēdējais atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījuma atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi ir apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
47.4. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
47.4.1. izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par 30% (trīsdesmit procentiem) no prasījumu apmierinātas daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, – ne vairāk par zvērinātu advokātu atlīdzības taksi;
47.4.2. ar pierādījumu vākšanu saistītie izdevumi – izdevumu faktiskajā apmērā.
47.5. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, ka arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot 47.3.punkta 3.teikumā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Pārejas noteikumi
1. To lietu izskatīšana, kuras ierosinātas pirms šī reglamenta apstiprināšanas tā pašreizējā redakcijā, notiek saskaņā ar tiem Šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem, kuri ir bijuši spēkā lietas ierosināšanas brīdī.

APSTIPRINĀTS
ar Liepājas pastāvīgās šķīrējtiesas vienīgā dibinātāja biedrības „Par sociālo taisnīgumu” 2015.gada 24.jūlija lēmumu Nr. 3